Folkloras leļļu teātris ДУШЕГРЕИ (DUSHEGREI)

(Maskava, Krievija)

Folkloras leļļu teātrisdarbojas kopš 1997. gada. Teātri vada Jelena Sarieva. Teātra repertuārā ir izrādes pēc krievu tautas pasaku motīviem, kuros skan dziesmas un tautas instrumentu spēle no dažādiem Krievijas reģioniem. Dalībnieki aktīvi piedalās folkloras ekspedīcijās. Gan scenāriju, gan dekorācijas, gan lelles izrādēm gatavo paši dalībnieki.

Folkloras kopa ELESA

(Keda, Gruzija)

Gruzīnu tautas mūzikai ir vairāk nekā 1500 gadu, to ietekmējuši gan austrumi, gan rietumi. Gruzīnu daudzbalsībai raksturīga īpaša balss tehnika un daudzu cits citam tuvu toņu izmantošana. Gruzijā parasti dzied vīrieši. Tipiska gruzīnu dziesma ir trīsbalsīga. Folkloras kopā ELESA  darbojas 18 vīri, kas labi pārzin gruzīnu tautas tradicionālo kultūru. Kopu vada Sirabidze Irakli.

Tautas mūzikas instrumentu orķestris РАПСОДИЯ (RAPSODIJA) un banduristu trio НАМЫСТО (NAMISTO)

(Ivano-Frankovska, Ukraina)

Tautas mūzikas instrumentu orķestris РАПСОДИЯ (RAPSODIJA) un banduristu trio НАМЫСТО (NAMISTO) saglabā unizpilda Karpatu reģiona tautas instrumentālo mūziku un tautas dziesmas. Kolektīvu vadītāji ir Ukrainas nopelniem bagātie mākslinieki Ļubomirs Nikoraks un Nadežda Nesteruk. Kolektīvi dibināti 1977.gadā. Kolektīvi ir piedalījušies dažādos koncertos un festivālos Polijā, Francijā, Itālijā, Vācijā, ASV un dažādās vietās Ukrainā. 2007.gadā kolektīvi viesojās arī Latvijā.

Folkloras grupa ПАЎНОЧНАЯ СУХАДРОЎКА (PAUNOCHNAYA SUHADROUKA)

(Vitebska, Baltkrievija)

Folkloras grupā darbojas iniciatīvas pilni cilvēki, kuri patiesi aizraujas ar Baltkrievijas tradicionālo kultūru. Grupa izpilda autentiskas baltkrievu dziesmas un dejas, piedalās etnogrāfiskajās ekspedīcijās, rekonstruē tautas tērpus un organizē tematiskos vakarus, kas veltīti ģimenes godu un tautas tradīciju svinībām. Grupu vada Svetlana Čekuško.

Folkloras kopa URGAS

(Koknese, Latvija)

Kokneses kultūras nama folkloras kopa URGAS darbojas kopš 2005.gada 7.novembra. Kopu vada Inguna Žogota. Kopa ir sagatavojusi vairākas tematiskas programmas: Maltuve, Maize, Ziņģes, Kāzas, Krustabas, Karavīru dziesmas. Repertuārā ir Kokneses un tuvākās apkārtnes dziesmas, dejas un rotaļas, apgūst latviešu gadskārtas tradicionālo svētku svinēšanu. Vasarās viņus var satikt Kokneses pilsdrupās, kur jauno pāri un kāzu viesus iesaista īpašā kāzu programmā. Muzicē, danco, stāsta stāstus, valkā savas puses goda tērpu, ir arī darba tērps, katru gadu gādā arī čigāniem atbilstošu masku, cep kliju pīrāgus, sien sieru, ceļ godā savas lokālās vērtības. Piedalījušies Starptautiskajā folkloras festivālā BALTICA 2006, 2009, 2012 arī Dziesmu un deju svētkos, dažādos konkursos, Starptautiskajā masku festivālā. Bieži viesojušies Aizkraukles Kalna Ziedu muzejā, Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā. Labprāt brauc ciemos uz tuvākām un tālākām Latvijas vietām. Organizē Jāņu mācības. 2008.gada vasarā piedalījās  Hanzas dienās Vācijā. Folkloras kopā darbojas 15 – 20 dalībnieku. Latviešu tautas deja – tā ir viena no latviešu tradicionālās kultūras lielākajām un skaistākajām vērtībām - tā uzskata visi Sudmaliņu dalībnieki.

 Folkloras deju kopa SUDMALIŅAS

(Valka, Latvija)

Jau vairāk kā 20 gadus Ziemeļlatvijas pilsētā Valkā - Valkas pilsētas kultūras namā darbojas folkloras deju kopa SUDMALIŅAS. Kopu vada Skaidra Smeltere. Sudmaliņu ceļš - tā ir mūsdienu latviešu tautas deja, kas ir gan dalībnieku dzīvesveids, gan saturīga brīvā laika pavadīšana. Kopas repertuārā ir gan Ziemeļvidzemes pusē dejotie danči, gan Malienas danči, gan arī dažādu Latvijas novadu kadriļas, rotaļas, pāru dejas un rotaļdejas. Kopā tiek svinēti latviešu tradicionālie svētki – Mārtiņi, Ziemassvētki, Lielā diena, Jāņi, kā arī tiek rīkoti tautas danču vakari. Sudmaliņas piedalās gan Latvijas folkloras festivālā Baltica,  Dziesmu un  Deju svētkos, gan arī ārzemju folkloras festivālos Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Somijā, Austrijā, Vācijā, Spānijā, Portugālē, Francijā, Holandē.

Latviešu tautas deja – tā ir viena no latviešu tradicionālās kultūras lielākajām un skaistākajām vērtībām - tā uzskata visi Sudmaliņu dalībnieki.

 Folkloras kopa OLŪTEŅI

(Dagda, Latvija)

Folkloras kopa OLŪTEŅI sevi pieteica 1996. gada Ziemassvētkos, kad neliela entuziastu grupa, pēc Andrupenes draudzē savāktā folkloras materiāla, izveidoja pirmo programmu, kuru piedāvāja plašākai sabiedrībai. Kopu vada Inta Viļuma. Pa šiem gadiem folkloras kolektīvs ir izzinājis un atjaunojis Dagdas tautastērpu, piedalījies četros Starptautiskajos folkloras festivālos “Baltica”, Starptautiskajā folkloras festivālā Mozarē (Baltkrievijā), Polijā, Baltu vienības dienā Lietuvā, ar Uzslavu atgriezies no Vasaras dziedāšanas svētkiem Rīgā, ieguvis 27 Uzslavas par vietējās masku tradīcijas atjaunošanu un izcilu izrādīšanu, piedaloties 13 Starptautiskajos masku tradīciju festivālos un vēl daudzos citos pasākumos, kur nes tautā Latgales novada bagāto kultūras mantojumu.2013.gadā, par latgaliešu svētku un godu tradīciju daudzināšanu, folkloras kopai piešķirta kultūras zīme Latviskais mantojums.

 Folkloras kopa NAKTINEICA

(Saunas pagasts, Preiļu novads, Latvija)

Kolektīvs dibināts l953.gadā kā viens no pirmajiem etnogrāfiskajiem ansambļiem Latvijā ar nosaukumu Ždanova kolhoza etnogrāfiskais ansamblis un bez pārtraukuma darbojas 60 gadus. Repertuārā ietilpst ap 200 tautasdziesmu, kuras visas pierakstītas Preiļu novada Anspoku un Prikuļu ciemos. Nosaukums NAKTINEICA (vietvārds - rudzupuķe) radies vēlāk. Vairākkārt ir notikusi paaudžu maiņa. Kolektīva dibinātājs ir Aleksandrs Vasiļevskis, ilgus gadus to ir vadījis Jānis Teilāns. Pašlaik to vada Anita Fedotova. Naktineica ir piedalījusies visos Latvijā notikušajos folkloras festivālos Baltica, aktīvi piedalās dažādos folkloras pasākumos Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Preiļu novadā un citur. 20l3. gadā ar valsts Kultūrkapitāla Fonda un Preiļu novada domes atbalstu izdots albūms CD formātā  Ak, seju,veju, rallalā!

 Vīru kopa KŪZULS

(Dekšāres pagasts, Viļānu novads, Latvija)

Vīru kopa KŪZULS dibināta 2011. gadā Viļānu novada Dekšārēs. Vīri dzied tautas dziesmas, ziņģes un patriotiskās dziesmas. Piedalījās festivāla Baltica-2012 Vīru koncertā, Ziņģēs-Viļānos un Koknesē,u.c. Kopu vada Inga Stafecka.

 Folkloras kopa EGLE

(Medņevas pagasts, Viļakas novads, Latvija)

Folkloras kopa EGLE par savu oficiālo dzimšanas dienu var saukt 2008. gada 11. augustu. Tanī dienā tika izvēlēts arī kopas vārds, kurš atnāca pats un visiem likās īstais. Repertuārā arī ir dziesma Egle. Folkloras kopā pašlaik dzied 20 dalībnieki. Kopas vadītāja ir Ināra Sokirka. Folkloras kopai tuvas ir senās un unikālās Ziemeļlatgales tautasdziesmas, kuras Medņevas pagastā daudzus gadus ir dziedājušas Medņevas etnogrāfiskā ansambļa sievas. Taču laiks ir nepielūdzams un līdz ar etnogrāfiskā ansambļa cienījamā vecuma dziedātājām bieži viņsaulē aiziet arī vairākas viņu dziedātās dziesmas. Egles dalībnieki vēlas tās saglabāt un nodot tālāk saviem bērniem un mazbērniem. Tāpēc par galveno folkloras kopas Egle dalībnieki uzskata mācīties sava novada dziesmas pie Medņevas etnogrāfiskā ansambļa teicējām.

Pirmais oficiālais koncerts notika 2009.gada 21. februārī Žīguros. Jau 2009.gada jūlijā piedalījās starptautiskajā festivālā Baltica. Tajā pašā gadā tika uzaicināti dziedāt Vecrīgā, Brīvdabas kultūras un atpūtas centrā ar tādu pašu nosaukumu kā kopa – Egle.  Novadu dienās trīs stundu garumā ar savām dziesmām pārstāvēja Latgali. Tāpat 2009.gada novembrī folkloras kopas dalībnieki darbojās Nemateriālās kultūras valsts aģentūras projektā Tradicionālo prasmju skola 2009.

2010. gadā Egle pabijusi Linu dienās Lietuvā, dziedājusi Kokoreviču salidojumā Borisovā, ieguvusi pirmo kategoriju novada folkloras kopu skatē Upītē. Vasarā Medņevā uzņēma latviešu folkloras kopu Dzērves no Luksemburgas, bet, savukārt 2011. gada aprīlī paši ciemojās un uzstājās Luksemburgā. 2010. gadā Medņevas folkloras kopai „Egle” par izciliem sasniegumiem sava novada tradicionālās dziedāšanas tradīciju apguvē piešķirta Folkloras Goda balva. Ierakstīti divi nelieli videoklipi (filmēja Raitis Vulfs). 2011. gadā tiek apstiprināts LAD projekts un Egle var lepoties ar jauniem Latgales arheoloģiskajiem tautu tērpiem: 15 sieviešu un 4 vīriešu tērpu komplektiem, kurus gatavoja Ludzas amatnieki. 2012. un 2013. gads Eglei ir bijis pasākumiem un koncertiem ļoti bagāti. Kā galvenos var nosaukt piedalīšanos Starptautiskajā folkloras festivālā Baltica 2012, ieraksts radio raidījumā Laika rata riti par kāzu tradīcijām -11 dziesmas. Viļakas novada Līgo svētku organizēšana un vadīšana 2012.gadā, dalība Ludzas amatnieku tirgos ar koncertiem un Jāņu ielīgošanu, uguns rituāliem 2012. un 2013. gadā, piedalīšanās Dziesmu un Deju svētkos 2013. gadā.

 Ģimeņu folkloras kopa BERENDEJKA

(Rīga, Latvija)

Ģimeņu folkloras kopa BERENDEJKA tika dibināta Rīgā 1994. gadā. Kopu vada Olga Dergunova. Toreiz tā sastāvēja no trim pieaugušajiem dalībniekiem un pieciem pirmskolas vecuma bērniem. Pašlaik kopā ir 20 dalībnieki – pieaugušie un bērni no 6 līdz 60 gadiem. Kopas nosaukums ir tulkojams kā „ rotaļa, izklaide”, rotaļlieta, kas taisīta no koka un striķīšiem Krievijas ciematā Berendejevo. Kopa nodarbojas ar seno krievu tautas tradīciju un ieražu pētīšanu, repertuārā ietilpst gadskārtu un ieražu dziesmas un rotaļas, kā arī viss, kas saistīts ar cilvēku dzīves ciklu un tā svarīgākajiem notikumiem. Kopas galveni virzieni: dažādos Krievijas novados pierakstīto tautas dziesmu izpildīšana, rotaļu apgūšana; svētku un darba krievu tautas tērpu izgatavošana; tradicionālās virtuves apgūšana; ģimenes ieražas un rituāli; bērnu folklora un mātes folklora. Kopai ir liela pieredze starpkultūru pasākumu organizēšanā un vadīšanā. Savos pasākumos izmanto interaktīvos paņēmienus. Piedalījušies pasākumos Latvijā, Beļģijā, Čehijā, Igaunijā, Krievijā.

 Tautas tradīciju kopa BUDĒĻI

(Rīga, Latvija)

Tautas tradīciju kopa BUDĒĻI dibināta 1981. gada 13. februārī pie LU Cietvielu fizikas institūta. Dibinātāji bija institūta darbinieki Ojārs Rode (vadīja kolektīvu līdz 1987 g.), Jānis Kleperis, Māra Lejiņa. No 1988. g. Budēļu vadītāja ir Liena Teterovska. Vārds Budēļi nozīmē budināt, modināt, rosināt. Tāds arī bija šī kolektīva mērķis – rosināt izzināt savas tautas pagātni, vēsturi, tradīcijas godus, svētkus un savas zināšanas vērst aktīvā darbībā iedzīvinot senās tradīcijas mūsdienās. 33 gadu darbības laikā Budēļi ir atlasījuši un apkopojuši ievērojamu daudzumu tradicionālās kultūras materiālu, pēc kuriem veidojuši virkni tematisku dziesmu ciklu (programmu), kas saistās ar gadskārtu ieražām, cilvēka dzīves nozīmīgajiem mirkļiem – dzimšanu, kāzām, miršanu, cilvēku savstarpējām attiecībām, Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju, sauli, jūru, Rīgu u.c. Budēļi koncertējuši ne tikai Latvijā, piedalījušies festivālā Baltica, bet arī folkloras festivālos u.c. svētkos ārzemēs (Krievijā, Baltkrievijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Anglijā, Zviedrijā, Vācijā, Francijā, Dānijā).

 Folkloras kopa ISNAUDA

(Isnaudas pagasts, Ludzas novads, Latvija)

Kopa  ISNAUDA dibināta 2003. gadā. Kopu vada Ināra Jakupāne. Kopa mācās un popularizē savā novadā pierakstītās dziesmas, organizē gadskārtu svētkus pagastā, arī svecīšu dienas kapsētā. Jau vairākus gadus piedalās lielajā latgaļu amatnieku gadatirgū Ludzas pilskalnā pirms Jāņiem. Piedalījušies divos festivālos Baltica, 2013. gadā kļuva par Viļānu Ziņģes festivāla laureātiem. Dzied kopā sanākšanas un dvēseles priekam

 Etnogrāfiskais ansamblis VABAĻIS

(Vaboles pagasts, Daugavpils novads, Latvija)

 Etnogrāfiskā ansambļa VABAĻIS darbība balstās vietējās tradīcijās, prasmēs un zināšanās, ar mērķi nodot tās tālāk un aktualizēt to unikālo vērtību mūsdienu Latvijas kultūrtelpā. Šobrīt „Vabaļis” ir jaunākais etnogrāfiskais ansamblis Latgalē. Kopš dibināšanas „Vabaļis” jau paspējis piedalīties dažādos festivālos un koncertos gan Latvijā, gan ārzemēs. Ansambli vada Artūrs Uškāns. 2013.gadā izdots CD albums „Pa celeņu...”

 Folkloras kopa DZĪSME

(Daugavpils, Latvija)

Daugavpils Latviešu kultūras centra folkloras kopa DZĪSME darbojas kopš 1989.gada. Kolektīva dibinātāja un pirmā vadītāja ir Terēzija Broka. Kopš 1993. gada kolektīvu vada Lūcija Vaivode. Folkloras kopā darbojas dažāda vecuma dalībnieki. Dziesmās, rotaļās, kā arī gadskārtas svinot, galvenokārt tiek izmantoti Latgales novada folkloras materiāli.  Folkloras kopas dalībnieki ne tikai dzied, iet rotaļās, bet arī aizrautīgi muzicē. Latgaliešu tautas dziesmu atraisītais pašizteikšanās prieks un klausītāju atsaucība liecina par to, ka kolektīvs ir atradis savu seju. Kolektīvs aktīvi piedalās Daugavpils pilsētas pasākumos, ir viesojies savā un citos Latvijas novados, piedalījies:

• Starptautiskajā folkloras festivālā BALTICA – 1997; 2000; 2003; 2009; 2012.
• IX un X Starptautiskajā Tautas mākslas festivālā AUGŠDAUGAVA – 2006; 2007.g.
• Folkloras dienu pasākumos RĪGAI – 800 (2001. g.)

XXIII un XXV Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos (2003; 2013.g.)

 Folkloras dziesmu un deju kopa SVĀTRA

(Daugavpils, Latvija)

SVĀTRA no latgaliešu valodas ir nojauta un nojausma.  Daugavpils Latviešu kultūras centra folkloras kopas dziesmās un dejās skan nojauta par senču dzīvi un tradīcijām. Vairāk nekā 20 dziedātāju un dejotāju Svātrā gūst gudru padomu, kā nodzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku, daudzveidīgāku un cilvēcīgāku mūžu. Folkloras kopa savu dziedāšanas un dejošanas prieku dāvā saviem klausītājiem un skatītājiem kopš 1994. gada. Kopu vada Sarmīte Teivāne. Grupas repertuārā, kas ir izskanējis vairākos starptautiskajos folkloras festivālos un koncertos Latvijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Austrijā, Itālijā, Spānijā, Bulgārijā, Polijā un Portugālē, ir gan gadskārtu ieražu, tradīciju, godu, sadzīves un mitoloģiskās dziesmas, gan dancojamas kadriļas, lanceti un rotaļdejas. Dziesmu skanējumu pavada latviešu tradicionālie mūzikas instrumenti: kokles, vijoles, stabules, bungas, deju mūzikas pavadījumu skanējumam pievienojas cītara, akordeons, kontrabass. 2008. gadā iznāca pirmais CD albums Lobreiteņ, reitā agri.... CD albumā Seši reiti nedeļā...  (2013) folkloras kopa Svātra aicina ne tikai uz mūzikas klausīšanos, bet arī uz kopīgu dancošanu. Vairāk informācijas www.svatra.lv.

 Baltkrievu tautasdziesmu ansamblis KUPALINKA

(Daugavpils, Latvija)

Baltkrievu tautasdziesmu ansamblis KUPALINKA pastāv jau 20 gadus, izpilda folkloras skaņdarbus. Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas festivālu aktīvs dalībnieks. Ansambli vada Večeslavs Petrovs.

 Folkloras kopa PUDURIS

(Dobele, Latvija)

Folkloras kopa veidojusies kopš 1994. gada, stiprinot kopējo izjūtu Daba – Cilvēks – Dziesma. Kopu vada Inta Tuza. Kopš 1995.gada nodarbojas ar sevis un apkārtnes izzināšanu, sava novada dzīvesziņas apzināšanu un iedzīvināšanu sevī un sabiedrībā. Puduris –tās ir viedās Zemgales sievas, kas pārzina latviskos rituālus, Dieva ,Saules un sava novada dziesmu pūru.

 Folkloras kopa ATZELE

(Viļaka, Latvija)

Kopa dibināta 1988. gadā, tajā šobrīd ir 16 dalībnieki, t.sk. 4 kapellas muzikanti. Kopu vada Anna Annuškāne. Atzeles repertuārā ir apmēram divi simti garīgo un laicīgo sava un citu novadu dziesmu, ziņģu, deju un rotaļu. Ansamblis ir koncertējis gan Viļakas novadā, gan pārnovados, piedalījies starptautiskā folkloras festivāla Baltica pasākumos, Dziesmu svētkos, Latgales senioru festivālos un citur.

 Kristīne Kārkle-Puriņa un grupa FOLKVAKARS

(Rīga, Latvija)

Grupa radusies apmēram pirms 8 gadiem, kad Vecrīgas krodziņā "Mi6" vakaros kopā sanāca jaunieši, lai uzdziedātu. Pamazām šīs tikšanās reizes kļuva regulāras, un piektdienas vakaros ikviens muzikants vai interesants varēja pievienoties un muzicēt. Pašlaik folkvakari (tā arī radies nosaukums) notiek folkklubā "Ala" piektdienas vakaros, kur kopā sanākuši muzikanti no dažādām muzikālām apvienībām. Kristīne Kārkle-Puriņa izbijusi f/k "Ceiruleits" dalībniece, darbojusies dažādos vietējā mēroga un starptautiskos etno projektos, Edgars Kārklis- f/k "Ceiruleits", "Auļi", "Skyforger", etno mūzikas projekti, Gatis Valters- dažādi etno projekti, "Auļi", "Ceiruleits", Edgars Saksons- vairāk redzēts akadēmiskās mūzikas cienītāju aprondās, bet kopā ar Pūces etnogrāfisko orķestri un citiem etno projektiem, ir iepazinis arī tautas mūzikas burvību.Krišjānis Putniņš- pirms pāris gadiem no Austrālijas pārcēlās uz Latviju, atvēra folkklubu "Ala", lieliski gatavo un muzicē kopā ar draugiem.

„Folkvakars” pamatā izpilda pašu aranžētu latviešu tautas un pasaules etnomūziku, kā arī dažādu Latvijā zināmu komponistu skaņdarbus, kuru pamatā ir dažādi ar tautas mūziku saistīti elementi vai motīvi. Grupas priekšnesumos liela nozīme ir improvizācijai!

Kristīne Kārkle-Puriņa: balss, vijole
Edgars Kārklis: balss, dūdas, akordeons
Gatis Valters: balss, bass
Krišjānis Putniņš: ģitāra
Edgars Saksons: bungu komplekts