Daugavpils Latviešu kultūras centra folkloras dziesmu un deju kopa „Svātra” (Daugavpils)

Kolektīvs dibināts 1994. gadā. “Svātra” no latgaliešu valodas ir nojauta un nojausma. “Svātras” dziesmās un dejās skan mūsu nojauta par senču dzīvi un tradīcijām. “Svātrā” mēs gūstam gudru padomu, kā nodzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku, daudzveidīgāku un cilvēcīgāku mūžu. Dziesmu skanējumu pavada latviešu tradicionālie mūzikas instrumenti: kokles, vijole, stabules, dūdas, bungas, etnogrāfisko deju pavadījumu skanējumam pievienojas cītara, akordeons. 2008. gadā iznāca pirmais CD albums „Lobreiteņ, reitā agri...”. Folkloras kopa “Svātra” ar dziesmu un etnogrāfisko deju programmām ir bijusi vairāku starptautisko folkloras festivālu un koncertu dalībniece Latvijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Austrijā, Horvātijā, Spānijā, Polijā, Somijā, Bulgārijā, Gruzijā. Starptautiskā deju festivāla „Sudmaliņas 2005” laureāte, Starptautisko folkloras festivālu „Pulkā eimu, pulkā teku”, „Baltica” dalībniece. Kolektīva dalībnieku vecums no 25 līdz 40 gadiem. 2013. gada sākumā ar Latgales Kultūras programmas un Latviešu kultūras centra atbalstu klajā nāca otrais mūzikas albums ”Seši reiti nedeļā”.

Ģimeņu folkloras kopa “Berendejka” (Rīga)

Ģimeņu folkloras kopa „Berendejka” tika dibināta Rīgā 1994. gadā. Toreiz tā sastāvēja no trīs pieaugušajiem dalībniekiem un pieciem pirmsskolas vecuma bērniem. Pašlaik kopā ir 20 dalībnieki – pieauguši un bērni no 6 līdz 60 gadiem. Kopas nosaukums ir tulkojams kā „rotaļa, izklaide” un to esam aizņēmušies no rotaļlietas, kas ir taisīta no koka un striķīšiem. Šīs rotaļlietas nosaukums, savukārt, ir cēlies no Krievijas ciemata Berendejevo, kurā šīs rotaļas arī tika taisītas un pēc tam izplatījušās visā novadā. Kopa nodarbojas ar seno krievu tautas tradīciju un ieražu pētīšanu, mūsu repertuārā ietilpst gadskārtu un ieražu dziesmas un rotaļas, kā arī viss, kas saistīts ar cilvēka dzīves ciklu un tā svarīgākiem notikumiem – kristībām, kāzām utt. Mūsu kopas galvenie darbības virzieni: dažādos Krievijas novados pierakstīto tautas dziesmu izpildīšana, rotaļu apgūšana; svētku un darba krievu tautas tērpu izgatavošana; tradicionālās virtuves apgūšana – gadskārtu un ieražu svētku ēdieni (kāzu pīrāga cepšana, īpašo cepumu gatavošana Ziemassvētkos un Pavasara sagaidīšanas svētkos utt.); tā kā esam ģimeņu folkloras kopa, mūsu uzmanības centrā atrodas ģimenes ieražas un rituāli – kristības, kāzas, vārdadiena utt.; īpašu vietu mūsu repertuārā ieņem bērnu folklora un mātes folklora.

Kopai ir liela pieredze starpkultūru pasākumu organizēšanā un īstenošanā.

Bozovas etnogrāfiskais ansamblis (Kārsavas novads)

Ar krāšņu sadziedāšanos 2015.gada novembrī Malnavas pagasta Bozovas etnogrāfiskais ansamblis svinēja 35 gadu jubileju. 35 gadu garumā dažādu paaudžu ļaudīm dalība šajā kolektīvā bija ne tikai vaļasprieks, bet gan dzīves stils, viena no lielākajām vērtībām un veids, kā apliecināt savu latvietību, latgaliskumu, kā izrādīt cieņu un mīlestību pret savu dzimto pusi, valodu, novadu, valsti.

Bozovieši dzied novada balsos - talku balsī, rotā, dzied, galvenokārt, vietējās dziesmas, ansambļa dalībnieku - teicēju - izlolotās, no iepriekšējām paaudzēm mantotās dziesmas. Kolektīva repertuārā ir dziedamās dziesmas gadskārtu svētkos, kāzās, jubilejās, bērēs, u.c. godos, psalmi par mūžībā aizgājušajiem.

Kolektīva radošā biogrāfija ir visai raiba – sākumā un joprojām tie ir dažādi pagasta pasākumi. Ir jauki dziedāt kolektīvā, dziedāt savās mājās, bet ar laiku dziesma prasās laukā. Ansamblis ir vairākkārtējs starptautiskā folkloras festivāla „Baltica” dalībnieks, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku dalībnieks. Te tiek gūtas pozitīvas emocijas, draugi un pieredze. Bozovieši dziedādami un muzicēdami ir krietni bagātinājuši Kārsavas novada kultūras dzīvi.

Latgolys Studentu centra folkloras kopa “ Ceidari” (Rīga)

Folkloras kopa “ Ceidari” darbojas jau trešo gadu. Sākumā kā neliela draugu un domubiedru grupa, kurā pulcējās Rīgā dzīvojošie latgalieši. Vienojošais bija vēlmi saglabāt sava novada tradīcijas, dziedot dziesmas latgaliešu valodā. Bet nu tā ir kopa ar saviem mērķiem un vēlmi saglabāt, kā arī popularizēt savas lokālās tradīcijas.  Folkloras kopa dzied dziesmas teju no visiem Latgales novadiem, saglabājos valodas atšķirības iezīmes gan izrunā, gan skanējumā.

Latvijas Universitātes folkloras deju kopa “Dandari” (Rīga)

LU deju folkloras kopā “Dandari”, izmantojot dejotāju un mūziķu pieredzi, tiek saglabāta un kopta latviešu horeogrāfiskā folklora – spēles, rotaļas, rotaļdejas, pāru un daudzpāru dejas (kadriļas), īpašu uzmanību pievēršot izpildījuma detaļām. Kopa dibināta 1980. gadā Rīgā un vēl arvien uz mēģinājumiem un koncertiem pulcē kā dejotājus, tā arī muzikantus, kuri pārzina tautas deju repertuāru un arī paši labprāt dejo. Šī dejas izjūta izpaužas arī aizrautīgā spēles manierē gan spēlējot dejotājiem, gan kapelas skaņu ierakstos. “Dandaru” muzikanti cenšas atdarināt veco tautas muzikantu spēles manieri. Deju pavadījumam tiek izmantoti 19. gs. beigām raksturīgie mūzikas instrumenti.

Ar īpašu lepnumu dejotāji nes savas dzimtās puses tautas tērpu. Arī dziesmās un deju soļos cenšas ievērot tā novada īpatnības, no kura tās nākušas.

“Dandari” aktīvi piedalās dažādos pasākumos gan Rīgā, gan visā Latvijā, gan arī ārzemēs – kolektīvs pārstāvējis mūsu valsti festivālos daudzās Eiropas valstīs, kā arī Turcijā, Krievijā, ASV, piedalās dažādos starptautiskos projektos. “Dandari” organizē arī paši savu festivālu “Pa Pēteriem”, uz kuru ciemos aicina gan pašmāju kolektīvus, gan ārzemju viesus.

Viļakas novada Medņevas pagasta Folkloras kopa un kapela „ Egle” (Viļakas novads)

Šobrīd kopā dzied un spēlē 19 dalībnieki, ir izveidota  arī kapela „Egle”.

„Eglei” ir tuvas senās, unikālās Ziemeļlatgales tautasdziesmas, (īpaši tolku bolsi), kuras daudzus gadus ir dziedājušas Medņevas etnogrāfiskā ansambļa sievas. Ir vēlme tās pārmantot, saglabāt un nodot tālāk saviem bērniem un mazbērniem.

Rit ”Egles”  astotais pastāvēšanas gads, un ir sakrājies diezgan liels koncertu, festivālu un dažādu citu pasākumu pūrs.  Festivāli “Baltica”, Dziesmu un deju svētki, Novadu dienu koncerti Brīvdabas muzejā, Brīvdabas kultūras un atpūtas centrā „Egle” Vecrīgā, Linu dienas Lietuvā, Latgaļu amatnieku gadatirgi un Jāņu ielīgošana Ludzā, Saules saukšana Alūksnes muzejā, gadskārtu tradīciju pasākumi pagastā, novadā un pārnovados.

2010. gadā saņemta NKMVA balva Folkloras godos „Par izciliem sasniegumiem sava novada tradicionālās dziedāšanas tradīciju apguvē”.

Kopa ir darbojusies vairākās meistardarbnīcās, Etniskās kultūras apzināšanas un dokumentēšanas programmā  „Tradicionālo prasmju skola”, regulāri piedalās Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas pasākumā „Satiec savu meistaru!”.

Jau vairākus gadus folkloras kopa sadarbojas ar “Kroma kolna pils bruolisti”. Senās, rekonstruētās latgaļu pils svētkos „Egle” ir dziedājusi, vadījusi uguns rituālus, piedalījusies reklāmmateriāla filmēšanā pēc J.Lejiņa grāmatas „Zīmogs sarkanā vaskā” motīviem.

2015. gada septembrī tika ierakstīts arī pirmais disks „Egle”.

Vīru kopa “Kūzuls” (Viļānu novads)

2011.gada nogalē Viļānu novada Dekšārēs satikās dziedāt  griboši un varoši vīri labākajos gados un nodibināja vīru kopu “Kūzuls”. Vīri priecē apkārtnes ļaudis gan ar draiskām precību, sadzīves, gadskārtu ieražu dziesmām, gan dzied tautas gudrības  pilnās spēka dziesmas un patriotiskās karavīru un Tēvzemes dziesmas. ”Kūzuls” piedalījies festivālā “Baltica” 2012.g., pasākumā “Vīri dzied Rencēnos” 2015.g., un 2015.g. ziņģējuši Viļānos un Koknesē.

Ogres Danču klubs (Ogre)

Grupa dibināta 2010. gadā. Dalībnieku skaits svārstās no 14 līdz 24 dejotājiem. Mūsu repertuārā ir apmēram 120 dažādu tautu etnogrāfiskās dejas( latviešu, lietuviešu, igauņu, baltkrievu, krievu, u.c. ),12 latviešu kadriļas, kā arī dažas lietuviešu un īru kadriļas. Repertuārā ir latviešu rotaļas. Kolektīvs papildus apgūst Eiropas viduslaiku un renesanses dejas.

Esam piedalījušies koncertā Lietuvā Rumšiškē, sadancošanā Tallinā. Piedalījušies folkloras festivālā “Baltica” – 2015, kā arī daudzos novada pasākumos.

Salnavas etnogrāfiskais ansamblis (Kārsavas novads)

Salnavas etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1956.gadā. Šogad ansamblis svinēs savu apaļo jubileju. Salnavas etnogrāfiskais ansamblis spēlē un dzied jau 60 gadus. Ir nomainījušās dziedātāju paaudzes, taču savas vietējās dziesmas un melodijas tiek turētas godā un popularizētas tautā. Ansamblis aktīvi piedalās vietējos un valsts organizētajos pasākumos. Aktīvi piedalās festivālos “Baltica”, gan Dziesmu un deju svētkos.

Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa “Saucējas” (Rīga)

Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa „Saucējas” izveidojusies 2003. gadā Rīgā un šobrīd tās sastāvā ir 8 dziedātājas. Grupas dalībnieces apvieno kopīgs mērķis – apgūt un popularizēt latviešu tradicionālās dziedāšanas stilus un tehnikas, īpašu uzmanību veltot tām lokālajām tradīcijām, kurām raksturīga daudzbalsība. „Saucēju” repertuārā ir plaši pārstāvēti dažādi latviešu tradicionālās polifonijas veidi, kas dokumentēti pārsvarā trīs Latvijas novados – Kurzemē (R), Sēlijā (DA) un Latgalē (A) un sniedz priekšstatu gan par arhaiskās burdondaudzbalsības veidiem, gan dažādām vēlīnās izcelsmes daudzbalsības formām. Cita prioritāte grupas repertuāra izvēlē izriet no iespējām izmantot arhīvos uzkrātos tradicionālo dziedājumu skaņu ierakstus vai tiešus kontaktus ar dziedātājiem – tradīcijas nesējiem lauka pētījumu laikā.

Tematiski „Saucēju” dziesmu repertuārs saistīts gan ar gadskārtu (Jāņu, Ziemassvētku), ģimenes (kāzu, bēru) un darba (ganu, talku) ieražām, gan vienkārši dziedāšanas tradīcijām laukā – brīvā dabā pavasara un vasaras periodā (rotāšana, gavilēšana), kad dziedāšana tiek izmantota kā savstarpējas komunikācijas līdzeklis un izteic prieku gan par dziedātāju balsu skanīgumu, gan apkārtējās dabas krāšņumu.

Savas darbības laikā „Saucējas” sagatavojušas vairākas koncertprogrammas, kas veltītas atsevišķām Latvijas vokālās mūzikas tradīcijām. Izdoti trīs grupas mūzikas albumi („Saucējas” 2007, „Dziediet, meitas, vokorā. Sēlpils un Vārnavas folklora”  2012, „Saucējas. En concert á Paris” 2014). Albums „Dziediet, meitas, vokorā” saņēmis  Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu kā 2012. gada labākais tautas mūzikas albums. Pašlaik iznākšanu gaida grupas ceturtais albums „Trīci, munu ustabeni. Ludzas un Kārsavas tradicionālā mūzika”.

Folkloras kopa “Sovvaļnīki” (Dagdas novads)

Andrupenes tautas nama folkloras kopa „Sovvaļnīki” dibināta 2008. gadā. Kolektīva vadītāja Aija Vaičule. Esam piedalījušies folkloras festivālos „Baltica 2009”, „Baltica 2012” un „Baltica 2015”, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku folkloras dienas pasākumos, kā arī citos nozīmīgos pasākumos visā Latvijā. „Sovvaļnīki” ir neiztrūkstoši gandrīz visos Dagdas novada kultūras pasākumos.

Esam piedalījušies „Baltijas jūras svētkos” Zviedrijā, vairākkārt „Latgales kultūras dienās” Sanktpēterburgā un „Vienotības dienas” pasākumos Smoļenskā Krievijā, festivālā „Dneprovskije golosa” Dubrovnā Baltkrievijā, tautas mūzikas festivālā Paņevežā Lietuvā.

Folkloras kopa “Ūzuļeņi”

FK “Ūzuļeņi” ir 1. kategorijas folkloras kopa, kas darbojas jau 13 gadus, kā arī kopa, kas attīsta un atjauno senās latgaļu tradīcijas. Pateicoties sponsoriem FK bieži piedalās dažādos konkursos ārzemēs. FK ir bijusi Beļģijā, Baltkrievijā, Čehijā, Lietuvā, Igaunijā u.c. valstīs. Kolektīvā darbojas gan jaunieši, gan vidējās paaudzes mākslinieki, kā arī neatņemama kolektīva sastāvdaļa ir “zelta fonds” jeb seniori, kas sniedz zināšanas jaunāka gadu gājuma cilvēkiem. Kolektīvs zina vairākus simtus seno latgaliešu tautas dziesmu, mīklu, kā arī vairāk kā 20 rotaļdeju, kas ir neatņemama sastāvdaļa ikvienā pasākumā.

Folkloras kopa “Vecsaule”

Bauskas novada, Vecsaules pagasta folkloras kopa „Vecsaule”

Vadītāja Dace Prūse

Folkloras kopa „Vecsaule” darbojas Zemgales dienvidos netālu no Lietuvas robežas. Kopa izveidojusies 1982.gada rudenī un tajā darbojas  21 dalībnieki kuri mīl latviešu tautas dziesmas un dejas un savu pasaules pamatu atrod latviskajā dzīvesziņā.Folkloras kopa ir piedalījusies visos Balticas festivālos.Dziedam gadskārtu svētkos, uzstājamies koncertos gan Latvijā, gan ārzemēs.Mēs mācāmies un cenšamies nest tautās Zemgales novada folkloras materiālu- dziesmas, rotaļas, dančus un ieražas. Dziedam arī citu novadu dziesmas.Folkloras kopas karogu no pašiem pirmsākumiem joprojām godam nes Hugo

Etnogrāfiskais ansamblis “Vabaļis”

2006.gadā Vaboles pagastā no vietējām teicējām tika izveidots etnogrāfiskais ansamblis, kuram pašas ansambļa dalībnieces piešķīra nosaukumu "Vabaļis". Ansambļa "Vabaļis" darbība balstās vietējās tradīcijās, prasmēs un zināšanās, ar mērķi nodot tās tālāk un aktualizēt to unikālo vērtību mūsdienu Latvijas kultūrtelpā.

Šobrīd "Vabaļis" ir jaunākais etnogrāfiskais ansamblis Latgalē un visā Latvijā. Kopš dibināšanas "Vabaļis" jau paspējis piedalīties dažādos festivālos un koncertos gan Latvijā, gan ārzemēs, bet pašiem Vaboles iedzīvotājiem regulāri rīko tradicionālo prasmju skolas.

Folkloras kopa “Viļonīši”

Folkloras kopa “Viļonīši ”dibināta 1989.gadā Kolektīva  repertuārā daudz skanīgu  Viļānu un tuvākās apkārtnes “bolsu”,ziņģu un danču .No 1994.gada”Viļonīši” ir folkl.festivāla “Baltica” aktīvāko dalībnieku pulkā. ,piedalījušies Dziesmu un deju svētkos, ziņģu festivālos ,Jāņu ielīgošanās u.c. Pēdējos gados kolektīvs  pēta un iedzīvina  folkloras  vācējas Stefanijas Uļanovskas Viļānu pusē pierakstītās dziesmas, sakāmvārdus, parunas un rotaļas .

Folkloras kopa “Āre”

Folkloras kopa savu darbību aizsāka 2013. gadā. Esam vēl jauni, bet ar lielu gribēšanu piedalīties un dziedāt. Vārds “Āre” folklorā nozīmē  labi kopta pļava, tāpēc kopjam  mūsu senču tikumus un gudrību un aicinām arī citus sava pulciņā.

Lazdukalna pagasta „Benislavas” etnogrāfiskais ansamblis

Benislavas etnogrāfisko ansambli var nodēvēt par Beņislavas kora dziedošo tradīciju turpinātāju. Ansambļa pirmā uzstāšanās bija 1987.gada 19. aprīlī Lazdukalnā, kur notika sacensības starp ciemiem. Kolektīvs izpilda Bronislavas Stērninieces dziesmu pūru, kas ir raksturīgs mūsu pusei, gadskārtu dziesmas, cilvēka mūža godu dziesmas u.t.t.. Ansamblis aktīvi piedalījās visos Baltica festivālos, Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos, kā arī koncertējis Līvānos, Turaidā, Rīgā, Rēzeknē, Balvos un citur. Pēdejā valsts nozīmes skatē iegūta I.pakāpe. Benislavas etnogrāfiskajā ansamblis ir ievērojams ar Latvijas mēroga stāstnieku Andreju Alfrēdu Čakānu.

Daugavpils Latviešu kultūras centra folkloras kopa “Dzīsme”

Folk. Kopa „Dzīsme” apvieno sevī vairāku paaudžu dziedātājus, kuri aizrautīgi dzied, spēlē instrumentus un iet rotaļās. Kopējā muzicēšanā jaunākā dziedātāju paaudze gūst gan dzīves gudrību, gan apziņu, ka  latgaliešu tautas dziesmu pūrs ir mūsu senču mantojums. Latgaliešu tautas dziesmu atraisītais pašizteikšanās prieks un klausītāju atsaucība liecina par to, ka kolektīvs ir atradis savu seju.

Balvu novada Briežuciema tautas nama etnogrāfiskais ansamblis

Briežuciema etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1978. gada vasarā un ir vecākais gan Ziemeļlatgalē, gan visā bijušajā Balvu rajonā. Tiek apgūti ganu balsi, talku balsi, gadskārtu ieražu balsi, dzeguzes balsi, apdziedāšanās balsi. Briežuciema etnogrāfiskā ansambļa sievas ir unikālas ar precību dziesmām. Viņas vienīgās autentiski dzied precību dziesmu Oi, egle, egle. Tieši šīs dziesmas dēļ 2003. gadā dziedātājām bija iespēja piedalīties 23. Vispārējo latviešu dziesmusvētku uzvedumā „Latviešu kāzas” Ķīpsalā.

Trīsdesmit septiņu gadu garajā ansambļa darbības laikā izdziedātas   daudzas dziesmas un dziedāts dažādiem klausītājiem gan savā pusē, gan citviet Latvijā. Briežciemietes dziedājušas Rīgā uz Dailes teātra skatuves, Filharmonijas zālē, Doma laukumā, Brīvdabas muzejā, Jelgavā, Rūjienā, Bauskā, Valmierā, Madonā, Rēzeknē, Tadenavā, Preiļos, Siguldā, Daugavpilī u.c., Ates pļaujas svētkos, Mūzikas akadēmijā. Ansamblis piedalījies visos Latvijā notikušajos folkloras festivālos „Baltica”. Par Briežuciema etnogrāfisko ansambli ir uzņemta Rodrigo Riharda filma „Rūtoj saule, rūtoj bite”. Ansambļa dziedājums ieskaņots divās skaņuplatēs.Ansambļa dibinātāja un dziedātāja Emīlija Logina bija „Lielās folkloras gada balvas 2004” laureāte .

Sievas pašreiz dzied ne tikai senos Ziemeļlatagles bolsus, Maija dziedājumus un psalmus, bet arī tautas dziesmas, izmanto savā repertuārā arī mūzikas instrumentus – bungas, akordeonu, ermoņikas. Koncertos dzied arī latviešu orģinālmūziku, vada rotaļas un rotaļdejas. Uzstājas arī kopā ar Briežuciema bērnu folkloras kopu.

Folkloras kopa “Isnauda”

Pašdarbības kolektīvi Ludzas novada Isnaudas pagasta tautas namā ir ļoti draudzīgi un parasti viens otru iesaista savās programmās. Šim festivālam apvienojušies folkloras kopa un vidējās paaudzes deju kolektīvs. Gan dziedātājas, gan dejotāji studē sava novada mantojumu un cenšas ar to iepazīstināt tuvākus un tālākus kaimiņus. Abi kolektīvi kopā rīko gadskārtu svinības un rituālus saskaņā ar Saules ritu, piedāvājot novada iedzīvotājiem iespēju smelties dvēseles spēku šo īpaši aktīvo dienu enerģētikā. „Isnauda nekad nesnauda" - tāds ir mūsu moto. Mācamies un priecājamies paši, lai spētu dāvāt prieku citiem.

Folkloras kopa “Naktineica”

Folkloras kopa ‘’Naktineica’’ izveidojusies no kādreizējā Saunas etnogrāfiskā ansambļa, kas dibināts 1953.gadā un darbojas bez pārtraukuma jau 63. gadu. Naktineica- Preiļu pusē tā sauc rudzupuķes. Repertuārā ir apm. 200 Preiļu apkārtnē pierakstītas tautas dziesmas u. c. Latgales novadu folklora. Nodarbojamies arī ar citu folkloras materiālu apguvi- senie amati, mutvārdu folklora, teicēju apzināšana,tautas rotaļas. Galvenā uzmanība tiek pievērsta daudzbalsības tradīciju atjaunošanai un a cappella dziedājuma izkopšanai. 2013. gadā kā veltījums kolektīva 60 gadu jubilejai ar Preiļu novada un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu tika ierakstīts un izdots albums CD formātā ‘’Ak, seju, veju,rallalā!’’, kur apkopotas Preiļu novada Anspoku apkārtnē pierakstītās dziesmas. ‘’Naktineica’’ ir iedibinājusi arī savu vasaras brīvdabas festivālu ‘’Cik jauki vosors laiceņā’’, kurš notiek augustā reizi 2 gados un pulcē arvien vairāk folkloras entuziastu no dažādiem Latvijas novadiem, kā arī labprāt piedalās dažādos ar tradicionālās kultūras vērtību saglabāšanu saistītos pasākumos.

Pušmucovas etnogrāfiskais ansamblis “Olūti”

Folkloras kopa ‘’Naktineica’’ izveidojusies no kādreizējā Saunas etnogrāfiskā ansambļa, kas dibināts 1953.gadā un darbojas bez pārtraukuma jau 63. gadu. Naktineica- Preiļu pusē tā sauc rudzupuķes. Repertuārā ir apm. 200 Preiļu apkārtnē pierakstītas tautas dziesmas u. c. Latgales novadu folklora. Nodarbojamies arī ar citu folkloras materiālu apguvi- senie amati, mutvārdu folklora, teicēju apzināšana,tautas rotaļas. Galvenā uzmanība tiek pievērsta daudzbalsības tradīciju atjaunošanai un a cappella dziedājuma izkopšanai. 2013. gadā kā veltījums kolektīva 60 gadu jubilejai ar Preiļu novada un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu tika ierakstīts un izdots albums CD formātā ‘’Ak, seju, veju,rallalā!’’, kur apkopotas Preiļu novada Anspoku apkārtnē pierakstītās dziesmas. ‘’Naktineica’’ ir iedibinājusi arī savu vasaras brīvdabas festivālu ‘’Cik jauki vosors laiceņā’’, kurš notiek augustā reizi 2 gados un pulcē arvien vairāk folkloras entuziastu no dažādiem Latvijas novadiem, kā arī labprāt piedalās dažādos ar tradicionālās kultūras vērtību saglabāšanu saistītos pasākumos.

Folkloras kopa “Ritam”

Tilžas etnogrāfiskais ansamblis “Sagša”

Folkloras ansamblis darbojas no 1988.gada. Kolektīva repertuārā ir iekļautas dziesmas no Tilžas apvidus vietējām teicējām. Ansamblis seko gadskārtu ieražu ciklam, piedalās visos pagasta pasākumos un organizē gadskārtu tradīciju pasākumus, piedalās visās Balticas skatēs un festivālos, māca vecās tradīcijas jaunajai paaudzei.

Folkloras kopa “Vydsmuiža”

Folkloras kopa “Vydsmuiža” savu darbību uzsāka 1983.gadā. Kopa popularizē sava novada tautas dziesmas, rotaļas, ticējumus, paražas, pieraksta un apgūst vietējo teicēju senās melodijas. Kopas repertuārā ir sadzīves, darba, gadskārtu ieražu, godu, dziesmas, rotaļdejas. Mūsu darbības misija ir tradīciju pētīšana, apguve, saglabāšana un nodošana jaunajai paaudzei.

Kopa ir piedalījusies visos starptautiskajos festivālos “Baltica”, Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos, novadu svētkos, kultūras pasākumos pagastā. Sadarbībā ar folkloras kopu ”Ceiruleits” esam veidojuši raidījumus ”Klēts” par Ziemassvētku, Lieldienu un Līgo svētku tradīcijām Latgalē.

Spēlējam tradicionālos mūzikas instrumentus :stabule, cītara, akordeons, bungas, velna bungas.

Folkloras kopā valda sirsnīgas, ģimeniskas attiecības, savstarpēja cieņa un atsaucība.

Kopš 2011. gada decembra ir izveidojusies sadarbība ar Galēnu pagasta VPDK “Amizieris”. Veidojam kopīgas  programmas.

Batumi Universitātes folkloras kopa “Tirini” (Batumi, Gruzija)

Folkloras kopa “Tirini” dibināta 2012.gadā. Ansamblī piedalās dažādu fakultāšu studenti, kurus vieno mīlestība pret gruzīnu folkloru. Ansambļa pamatrepertuārs ir baznīcas dziedājumi un gruzīnu tautas dziesmas. “Tirini” aktīvi piedalās labdarības pasākumos un studentu festivālos Gruzijā. 2012.gadā ansamblis bija uzaicināts uz Turciju, uz slavenā dziedātāja Kazima Koindžu jubileju. Ansambļa vadītāja Teimuraza Dolidze un dalībnieku ieguldītais darbs ir novērtēts ne tikai Gruzijā, bet arī ārpus tās robežām. 2016.gada janvārī ansamblis ieguva galveno balvu festivālā “Mēs kopā”, kas notika Brestā, Baltkrievijā. Batumi Valsts universitātes rektors pats personīgi ir pasniedzis pateicības vēstuli un apsolījis atbalstu turpmākajā ansambļa darbībā.

Folkloras kopa "Паўночная Сухадроўка" (Vitebska, Baltkrievija)

Folkloras grupā darbojas iniciatīvas pilni cilvēki, kuri patiesi aizraujas ar Baltkrievijas tradicionālo kultūru. Grupa izpilda autentiskas baltkrievu dziesmas un dejas, piedalās etnogrāfiskajās ekspedīcijās, rekonstruē tautas tērpus un organizē tematiskos vakarus, kas veltīti ģimenes godu un tautas tradīciju svinībām. Grupu vada Svetlana Čekuško.

Folkloras kopa «Zabava» (Saratova, Krievija)

Folkloras kopu “Zabava” 1987.gadā nodibināja Anželika Glumova, kura joprojām ir kopas vadītāja. Folkloras kopa pēta tradicionālās krievu mūzikas kultūru, uztur to un popularizē, izpildot autentisku tautas mākslu. “Zabava” cenšas rūpīgi attiekties pret tradicionālās mūzikas kultūru un izvairīties no jebkurām mūsdienu adaptācijām. “Zabava” ir savākusi apjomīgu vairāk kā 600 senu krievu dziesmu, deju, kadriļu, kupleju, rotaļu krājumu. Folkloras kopa uzstājas autentiskos vēla 19.gs – agra 20.gs. tērpos. Tas ir veids kā iepazīstināt skatītājus ar senču materiālo kultūru.

Folkloras kopas sievietes apgūst dekoratīvās mākslas un rokdarbus: pērļu izšuvumus, jostu aušanu, tradicionālo leļļu izgatavošanu. Puiši spēlē senos krievu mūzikas instrumentus: ermoņikas, balalaiku, tamburīnu, vijoli, leijerkasti. Kopas vadītāji var vadīt dažādas krievu tradicionālās kultūras (vokālo prasmju, horeogrāfijas, krievu mūzikas instrumentu spēles, rokdarbu) meistarklases. “Zabava” veic arī aktīvu koncertdarbību un piedalās Krievijas un ārvalstu festivālos. Pēdējos gados folkloras kopa ir viesojusies Polijā, Vācijā, Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Nīderlandē, Turkmenistānā, Bulgārijā un Ungārijā. “Zabava”ir ierakstījusi četrus tradicionālās mūzikas CD, Krievijas televīzijas kompānijas ir filmējušas 19 “Zabavas” tautas mākslas programmas, četras no tām ir bijušas saistītas ar krievu kalendāra svētku dienām.

Clann Uí Mhaolagáin / The Mulligan Family (Dublina, Īrija)

Muliganu ģimene ir populāra mūzikas grupa, kas ir spēlējusi visā Īrijā, Eiropā un ASV. Kopš 1988.gada grupa dodas muzikālos ceļojumos uz Igauniju, kur piedalās tādos pasākumos kā Lahemaa un Valgas dūdu festivāli, Festivāls “Baltica” un Viljandes festivāls.

Grupas vadītājam Tomam Muliganam pieder slavenais Cobblestone Irish Music Bar Smitfildā, Dublinā.

Viens no grupas dalībniekiem, Neilids, ir izdevis trīs dūdu mūzikas albumus un piedalījies kā viesmākslinieks daudzos citos ierakstos. www.neilmulligan.com

Festivāla īpašie viesi

Inga Karpiča (Rīga)

Inga Karpiča vadīs meditāciju "Dziedināšanās caur tautasdziesmu". Pirms pasākuma un pasākuma laikā būs iespēja iegādāties arī mūzikas CD "Dvēseles dziesma".

CD "Dvēseles dziesma" mūzika ir tā, kas atnes dziļu iekšēju mieru, ļauj paskatīties uz dzīves realitāti pavisam citām acīm.

Vija Kudiņa (Aglona)

Zane Šmite (Rīga)

Zirgu sēta “Klajumi” (Krāslava)

Vjačeslavs Lukjanovs un Valentīns Krulikovskis (Lietuva)

Vjačeslavs Lukjanovs un Valentins Krulikovskis jau vairāk nekā sešus gadus intensīvi nodarbojas ar vargana spēlēšanu, tā izzināšanu. Daudz koncertē, izmantojot varganu, gan tautas mūzikā, gan mūsdienu mūzikā, gan veido dažādas performances, savienojot vargana spēli ar tekstu un aktierspēli. Cieši uztur kontaktus ar varganistiem no visas pasaules. Sistemātiski organizē varganistu tikšanās Viļņā, organizē vargana spēles apmācību kursus.

Meistarklasēs stāsta gan par vargana rašanās vēsturi, dažādu tautu vargana mūzikas kultūru, par tā izmantošanu mūsdienu mūzikā, par vargana spēles ietekmi uz cilvēku, kā arī māca vargana spēles pamatprincipus.

“Stary Olsa” (Baltkrievija)

Stary Olsa ir baltkrievu mūzikas grupa, kura darbojas kopš 1999.gada, tās dibinātajs un vadītājs ir Zmiters Sosnovskijs. Grupas sastāvā ir 6 cilvēki un nosaukums ir radies no strauta, kas atrodas Rietummogiļovščinā.

Grupas repertuārā ir baltkrievu tautas balādes un karavīru dziesmas, baltkrievu tautas dejas, Renesanses laika baltkrievu autoru kompozīcijas un darbi no baltkrievu galma mūzikas krājumiem, kā arī populāras Eiropas viduslaiku un Renesanses laika melodijas. Festivālā mūzikas grupa "Stary Olsa" uzstāsies ar programmu, kurā dzirdēsim baltkrievu tautas 16-19. gs. mūziku.